Kādēļ nepieciešamas klasikas nodarbības?

      Comments Off on Kādēļ nepieciešamas klasikas nodarbības?

“Skaistuma un veselības vienotība”

Priekšstatus par klasiskā skaistuma jēdzienu un tā vienotību ar veselību ir atstājusi senās Grieķijas kultūra, kur izstrādāti parametri klasiskā skaistuma etalonam gan sievietes, gan vīrieša augumam. Galvenais ķermeņa attīstības līdzeklis bija deja. Dejoja visi, bet profesionālie dejotāji mācījās dejot līdz 30 gadu vecumam. Sportisti rūpējās ne tikai par veiklības un spēka attīstīšanu, bet arī par harmoniskām ķermeņa formām un skaistām kustībām. Dramaturgs Sofokls dejoja pat uz skatuves; filozofs Sokrāts cienījamā vecumā gājis pie slavenas dejotājas uz stundām. Reiz viņš teicis: „Smejieties par vecīti, bet es dejoju katru dienu, lai arī vecumā man ķermenis būtu lokans, tāpat es dejoju arī veselības labā!” Filozofs Platons uzskatīja, ka dievi atsūtījuši Apolonu, Bakhu un Mūzu, lai mācītu ļaudīm dejot. Platons uzskatīja, ka dejas ir labākais līdzeklis prāta atpūtināšanai un fizisko spēku nostiprināšana un visiem jāmācās dejot. Apvienojot senās Indijas, Ēģiptes un citu seno kultūru tautu deju skolas, Grieķijā radās pirmsākumi klasiskajam baletam.

Zināms, ka veicot vingrinājumus stingri reglamentētās noteiktās izvērstās pozīcijās, vienlaikus notiek pārmaiņas ļoti daudzās ķermeņa locītavās. Palielinās pēdu, ceļu, gurnu, plecu locītavu, visu mugurkaula skriemeļu lokanība. Palielinās mugurkaula un pakauša kaula locītavas amplitūda, kas parasti ir ļoti maza. Izstrādājas spēja izdarīt izolētas kustības akromiālā – atslēgas kaula locītavā, kas parasti izolēti nedarbojas.

Klasiskā baleta vingrinājumus, no kustību darba režīma viedokļa raugoties, var pieskaitīt pie statiski dinamiskiem, turklāt galvenokārt ar izometrisku darba režīmu, jo lielākā daļa muskuļu, kuros mainās sasprindzinājums, nepārvietojas. Izdarot biomehānisku analīzi diviem baleta vingrinājumiem – lielajam piesēdienam I pozīcijā un lielajam batmanam uz sāniem, veikti šādi secinājumi. Pirmajā gadījumā statisko pozu noturošo, nostiprinošo un fiksējošo darbu veic 62 ārējie muskuļi, bet tikai 16 muskuļi – dinamisko darbu. Otrajā gadījumā statisko darbu (noturošo, nostiprinošo un fiksējošo) veic 67 muskuļi, bet tikai 11 muskuļi – dinamisko darbu.

Tātad, reglamentējot izvērsto pozu, strādā 4-6 reizes vairāk muskuļu. Pētot šādā ritmā strādājošo muskuļu darba fizioloģiskās sekas, izmantota N.Zimkina teorija, ka statiskās slodzes laikā galvas smadzenes tiek uzbudināts maksimāls daudzums nervu šūnu, jo notiek nepārtraukta aferento impulsu plūsma no strādājošiem muskuļiem. Ar trenētību pieaug ne tikai spēja attīstīt lielu muskuļu spēku un atkal tos atbrīvot, bet arī pieaug spēja regulēt muskuļu antagonistu un sinergistu sasprindzinājuma pakāpi, spēja smalki diferencēt kustības.

I.Dobrovoļskis, pētot spēka īpašību attīstīšanu jauktajos kustību režīmos, konstatējis, ka grupai, kas strādā ar statiski dinamiskā darba metodi, muskuļu tonuss paaugstinās par 4-10 miotoniem, bet, strādājot ar dinamisko darba metodi, tie paliek gandrīz bez izmaiņām. Viņš secina, ka sērijveidā izpildot izometriskos vingrinājumus, sekas no iepriekšējā sasprindzinājuma nespēj izzust sakarā ar īso muskuļu atbrīvošanās laiku un atkārtojoties notiek īslaicīga izometrisko sasprindzinājumu kulminācija. Viņš secina, ka šie vingrojumi ir labākie arī kā iesildošie, jo intensīvāk iedarbojas uz nervu muskuļu spriegumu, pēc tam efektīvāk un labāk ir iespējams izpildīt dinamiskos spēka vingrinājumus, piemēram, lēcienus. Arī baleta vingrinājumi notiek šādā režīmā, mainot muskuļu sasprindzinājumu uz minimālu laika sprīdi, pārejot no viena vingrinājuma uz otru.

J.Koteļnikovas pētījumi baleta vingrinājumu biomehānikā ļauj secināt, ka šie vingrinājumi efektīvi attīsta tiešos elpošanas muskuļus, tas ir, starpribu muskuļus, jo sakarā ar estētiskiem apsvērumiem dejotājiem elpošanas aktā nepiedalās netiešie elpošanas muskuļi (lielais krūšu muskulis, taisnais vēdera muskulis u.c.), jo pleci ir nolaisti, lāpstiņas savilktas, vēders ievilkts, fiksēts atslēgas kauls, lai veiktu izolētas roku kustības. Līdz ar to palielinās ribu izliekums, ribu skriemeļu izliekums, iztaisnojas mugurkaula izliekums krūšu daļā, kas veicina krūšu kurvja tilpuma palielināšanos.

I.Kaļiņina izdarot pētījumus Permas baleta skolas audzēkņiem vairākās vecuma grupās somatisko un veģetatīvo funkciju sfērās, nonāca pie secinājumiem – vingrojumu rezultātā pilnveidojas CNS un lokomotorās sistēmas funkcijas, sirds asinsvadu un elpošanas funkcijas, uzlabojas roku un kāju kinestēzija, saīsinās motorās reakcijas slēptais periods, uzlabojas sirds asinsvadu sistēmas reakcija uz fizisku slodzi, paaugstinās izturība pret hipoksiju. Konstatēts, ka baletskolas audzēkņiem izturība pret hipoksiju ir tādi pati kā sprinteriem, bet augstāka nekā peldētājiem un vingrotājiem.

Ņemot vērā efektīvo estētisko un fizioloģisko ietekmi uz cilvēka organismu, baleta vingrinājumus iespējams izmantot ārstnieciskajā fizkultūrā. Radusies arī jauna medicīnas nozare- horeoterapija. ASV nodibināta Deju terapijas asociācija. Šīs asociācijas un arī Nacionālās veselības asociācijas konferencē ik gadus tiek nolasīti vairāki referāti par dejas terapiju un tās nozīmi cilvēka ķermeņa attīstībā.

Viss iepriekš teiktais vēlreiz apstiprina mūžseno patiesību par skaistuma un veselības vienotību.

Autore: L.Bakājeva