Katra jauna gada sagaidīšana ir kā jauns dzīves posms, kad atskatāmies uz paveikto un ar jaunu enerģiju apņemamies sasniegt jaunā gadā iecerēto 😉
Jaungada tradīcijās daudzi elementi aizgūti no Ziemassvētku un Meteņu tradīcijām, jo arī šīs dienas agrāk uzskatīja par jauna gada iesākumu. Svētku galdam bija jābūt bagātīgam (12 ēdieni), lai nekā netrūktu arī nākamajā gadā. Vecgada vakarā uz galda cēla pīrāgus, kas simbolizē mājīgumu un omulību, ābolus, kas simbolizē skaistumu, pupas, kas simbolizē daudz bērnu, zirņus, jo tad nākamajā gadā nevajadzēs raudāt, bietes, jo būs karstas asinis, skābus kāpostus, lai būtu salda dzīve. Uz svētku galda lika arī dzērvenes, jo tad būs sārti vaigi, rutkus, jo būs laba veselība, piparkūkas, lai būtu grezna dzīve, cūkas ribiņas un šņukuru, lai nākamajā gadā būtu spēks un laime, zivis, lai būtu bagātība, un zāļu tēju ar medu, jo tējas aromāts atbaida ļaunos garus, bet medum tiek piedēvēta maģiska nozīme. Svētku vakarā īpaša nozīme bija arī zīlēšanai un laimes liešanai, kas ļāva ieskatīties nākotnē.
Latviešu ticējumi vēsta:
- Vecgada vakarā līdz pulksten divpadsmitiem nedrīkst iet gulēt un jāpaspēj divpadsmit reizes paēst, tad nākamais gads būs pārticis un bagāts.
- Vecā gada vakarā vajagot dziedāt un dancot, tad visu nākamo gadu klāsies labi 🙂
- Jaunā gadā jāliek kurpes pie durvīm, tad laime pati nāks iekšā.