Lieldienas latviešu tradīcijās ir pavasara saulgrieži, kad svinam pavasara un saules atnākšanu. Šajā laikā ar rituālām darbībām palīdzam zemei atmosties un laikus nodrošināt zemes auglību un veicināt tās svētību. Šogad Lieldienas svinam no 17. līdz 18. aprīlim.
Agrāk Lieldienas svinētas trīs, garajā gadā četras dienas. Ļaudis savu prieku par atnākošo pavasari, kā arī gaismas un dzīvības uzvaru pār tumsu izteica un apliecināja dažādās Lieldienu norisēs.
Ai, odiņi, masalīši,
Neēdiet šovasar:
Jau es gana šūpojos,
Visas trīs Lieldieniņas.
Tāpat kā olu krāsošana, arī šūpoļu kāršana un šūpošanās ir viena no galvenajām tradīcijām Lieldienās. Latviešu ticējumi vēsta: “Lieldienās augsti jāšūpojas, lai vasarā odi un dunduri nekož. Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu gadu nenāks miegs.”
Šūpošanās ir maģisks rituāls, kas simboliski atdarina saules šūpošanos un dancošanu Lieldienu rītā. Šūpošanās ar maģijas palīdzību it kā palīdz saulei iešūpoties, lai vieglāk būtu uzkāpt debesu kalnā līdz augšai. Lai iemantotu veselību un skaistumu, ļaudis Lieldienu rītā cēlās vēl pirms saules lēkta. Piecēlušies, viņi steidzās nomazgāt seju tekošā ūdenī, pie kam īsti dziedinošs bija tikai tāds, kas tecēja pret rītiem.
PRIECĪGAS UN SAULAINAS LIELDIENAS! 🙂