Laiks pirms un pēc gadumijas enerģētiski ir ļoti spēcīgs. Visums atvērts domu, sapņu, lūgšanu, plānu un vēlējumu pieņemšanai. Tas ir laiks, kad, pārskatīt pagātni un veidot jaunu nākotni. Ziemas saulgrieži ir mūsu senčiem vieni no svarīgākajiem gadskārtu svētkiem – gada īsākā diena un gada tumšākais laiks. Simboliski šis ir ļoti nozīmīgs brīdis, jo tiek veikti rituāli, lai atbrīvotos no visa sliktā un negatīvā, un atbrīvotu ceļu labajam, jaunajam un gaišajam.
Senlatvieši Ziemassvētkus svinēja saskaņā ar saules ritu un saules gada kalendāru. Balstoties uz mūsu senču kalendāru, Ziemassvētki jeb Ziemas svētki ir ziemas saulgrieži, kas katru gadu astronomiski notiek laikā no 20. līdz 22. decembrim. Senāk Ziemassvētkus svinēja 3 dienas un 3 naktis, bet citviet tie ievilkās pat nedēļas garumā.
Ziemas saulgriežos sākas astronomiskā ziema. Šis ir ziemas tumšais laiks, kad saule ir redzama ļoti īsu brīdi, tādēļ visās mūsu Ziemassvētku dziesmās un rotaļās tiek daudzināta gaisma. Ziemas saulgrieži ir veltīti tam, lai palīdzētu saulei pagriezties uz gaismas pusi 🙂 Ziemas saulgrieži, kad gada īsākajai dienai seko garākā nakts, šogad iestājas 21. decembrī pulksten 23:47.
Tas ir laiks, kad visa pasaule atdzimst jaunai dzīvei. Ja vēlamies Ziemas saulgriežus svētīt pēc mūsu senči tradīcijām, tad mājokli var rotāt ar salmu puzuriem, kas simboliski attīra telpu un dāvā dzīvības spēka pieplūdumu; svinot gaismas uzvara pār tumsu, var dedzināt sveces; svētku galdā var celt cūkas šņukuru, graudu putras ar ceptu šķiņķi, diedzētus graudus; šim laikam piedien arī masku gājiens un bluķa vilkšana. To sadedzinot, atbrīvosies no ļaunuma un sliktām domām.
Iešana čigānos bija viena no populārākajām senču Ziemas svētku tradīcijām. Čigānu izdarības varētu raksturot kā masku gājienus, kuros, noteiktās maskās tērpušies, no vienas mājas uz otru māju staigāja kaimiņi, trokšņodami, dziedādami, dejodami un spēlēdami ne vien mūzikas instrumentus, bet radīdami troksni arī ar dažādiem sadzīves priekšmetiem. Jo lielāks troksnis, jo labāk – čigāni bija jādzird jau tālumā.
Būtiskākās Ziemas svētku rotaļas bija tās, kurās Mēness ķēra Sauli, vai Vilks ķēra Kazu, simbolizējot gaismas un tumsas cīņu, kas noris Ziemas svētkos. Tika spēlētas arī citas rotaļas, lai interesanti un līksmi aizvadītu gada garāko nakti. Rotaļāšanās neizpalika arī bez dziesmu dziedāšanas un deju dejošanas. Ziemassvētku rotaļu ciklā iederējās arī dziesmas par kaķīša asarām, kas simboliski attēloja atkusni.
Lai katrā mājā priekpilni Ziemassvētki un veselības pilns Jaunais gads! 🙂