ZIEMAS BRĪNUMU LAIKS

Decembra vidus tradicionāli ir laiks, kad tiek atzīmēti ziemas saulgrieži un Zemes ziemeļu puslodē iestājas astronomiskā ziema. Zināms, ka mūsu senčiem saulgrieži bija svarīgi svētki un tie tika arī kārtīgi atzīmēti. Ziemassvētku vakars senčiem skaitījās brīnumu laiks, kad atdzīvojas koki un mājlopi sāk runāt cilvēka balsī, stāstot nākotni. Tas bija cerību laiks, kad šķita, ka viss, par ko sapņo, var kļūt par īstenību.

Ziemas saulgrieži ir gaismas, auglības un cerību svētki. Kad tīruma darbi bija padarīti, ļaudis varēja atvilkt elpu, stāstot teikas un pasakas, minot mīklas, strādājot rokdarbus un pošoties svētkiem. Gatavošanās svētkiem nozīmēja mājas tīrīšanu, alus brūvēšanu, pīrāgu cepšanu, rotājumu gatavošanu un svētku drēbju gādāšanu. Ziemassvētki senajiem latviešiem saistījās arī ar ķekatām un masku gājieniem. Un tad vēl zīlēšana, laimes liešana, dziesmas, rotaļas un mielošanās pie bagātīgi klāta galda.

Ziemassvētku ticējumi:

  • Ja ir zaļi Ziemassvētki, gaidāmas baltas Lieldienas.
  • Ja Ziemassvētkos snieg, būs auksts pavasaris.
  • Ja ap Ziemassvētkiem sasnieg liels sniegs, tad ap Jāņiem gaidāms ļoti karsts laiks.
  • Ja Ziemassvētkos ir sniegputenis, nākamgad būs daudz medus.
  • Ja Ziemassvētku naktī debesis zvaigžņotas, tad nākamajā gadā būs laba raža, turpretī apmākušās debesis sola neražu.
  • Ziemassvētku vakarā jātur maize, sāls un uguns uz galda, tad nākamais gads būs svētīgs.
  • Ziemassvētku vakarā jāskrien basām kājām trīsreiz mājai apkārt, lai nesāp zobi.
  • Ziemassvētkos jāēd zirņi, lai nākamajā gadā nebūtu jāraud. Zirņi nedrīkst palikt pāri – cik neapēstu zirņu, tik neizraudātu asaru.
  • Ziemassvētku vakarā ātri jābeidz darbi, lai tie labi veiktos visu gadu.
  • Ziemassvētku vakarā vajag visas lampas sadegt, lai Laimīte redzētu, kur staigāt.

Zīlēšana Ziemassvētku vakarā:

  • Ziemassvētkos iet naktī uz krustceļiem, kur var dabūt zināt, kas nākamā gadā notiks.
  • Ziemassvēkos eglīti dedzinot, vajaga katram iedomāties savu svecīti; kura no iedomātām svecītēm pirmā izdeg, tam pirmam būs jāapprecas. 
  • Ziemassvētku vakarā meitām jābaro suns un tad jāizlaiž laukā; uz kuru pusi suns skries, uz to pusi meitu aizvedīs tautās. 
  • Kura meita grib precēties, tai Ziemassvētku rītā jāizslauka istaba, jāizber mēsli ārā, uz tiem jānostājas un jāiesaucas: “Ū, u!” Kurā pusē suns ieriesies, no tās puses nāks izredzētais tautas dēls. 
  • Ziemassvētku vakarā vajagot nolikt rindā uz grīdas tik gabaliņu maizes, cik mājā meitu, un katrai meitai jāizraugoties savs gabaliņš maizes. Tad jāsaucot suns, lai ēd to maizi. Pie kura gabaliņa suns vispirms ķersies, tā meita pirmā tiks apprecēta. 
  • Ziemassvētku naktī jāiet sētas zediņi skaitīt. Ja kādu zināmu gabalu izskaita un ja iznāk pa pāriem, tad tai gadā būs jāapprecas. 
  • Ziemassvētku vakarā jaunas meitas iet pie kaimiņa istabas loga klausīties. Ja meita dzird pie loga vārdu “jā”, tad viņa tiks izprecēta; ja dzird vārdu “nē”, tad vēl paliks mājā. 
  • Ziemassvētkos vāra mēmo putru. Vairākas meitas sataisās kopā, katra liek tur kaut ko klāt. Vārot un ēdot nedrīkstot ne runāt ne smiet. Kas nu meitai pa sapņiem pasniegs dzert, tas būs viņas brūtgāns. 
  • Ziemassvētku naktī pulksten 12 jaunai meitai jāuzkāpj uz bēniņiem, jānoģērbjas kailai un jāskatās no bēniņiem zemē, tad viņai parādīsies brūtgāns. 
  • Ziemassvētku vakarā sanāk trīs meitas kopā, katra noaun no labās kājas kurpi un ieliek to kādā mazgājamā traukā. Tad krata to trauku uz augšu, un kuras meitas kurpe izlec pa priekšu no trauka, tā meita tiks vispirms izprecēta. 
  • Kurš puisis grib redzēt savu līgavu, tam Ziemassvētku nakti jākāpj uz istabas augšas un jāstāv aiz skursteņa – tad līgava parādīsies.

Lai katrā mājā priekpilni Ziemassvētki un veselības pilns Jaunais gads!